Eiro valūtas vēsture

Eiro vestureEiro ir valūtas vienības, kas pašreiz ir ieviesta jau 18 Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Šo valstu savienību dēvē par eiro zonu, jo šajās valstīs ir vienota valūta. Fiziski eiro par vairāku valstu oficiālo valūtu kļuva sākot no 2002. gada, un laika gaitā arvien vairāk valstis pievienojas šai zonai, bet šīs valūtas vēsture ir vēl senāka par šo 2002. gadu.

Eiro kā topošā valūta tika iepazīstināta 1999. gadā, kad Eiropas Savienībai bija milzīgs solis uz kopēju integrāciju un kopēju valstu savienību. Taču šī pāreja uz kopīgo valūtu sākumā nebija viegla, jo tā bija jāveic 2 posmos, starp kuriem bija 3 gadu starpa.

1999.gada 1. janvārī eiro kļuva par 11 Eiropas Savienības dalībvalstu (Beļģijas, Vācijas, Īrijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles un Somijas) oficiālo valūtu , aizstājot tādas valstī iesakņojušās un senas valūtas kā frankus un Vācu markas. Sākumā gan tā bija tikai valūta, ko izmantoja grāmatvedībā, kā arī bez naudas maksājumos, taču veselus 3 gadus katras valsts vecā valūta tika izmantota naudas norēķiniem.

Šīs pārejas otrais posms sākās 2002. gana 1. janvārī, kad eiro kļuva arī par šo 11 valstu fizisko valūtu – eiro banknotes un monētas sāka cirkulēt šajās valstīts, kas iezīmēja pirmo veiksmīgo pāreju no citas valūtas un vienoto eiro.

Ar laiku vēl vairākas valstis pievienojās šai eiro zonai. 2001. gadā Grieķija adoptēja eiro, 2007. Slovēnija, 2008. Kipra un Malta, 2009. Slovākija, 2011. Igaunija un visbeidzot 2014. Latvija. Divas lielvalstis – Dānija un Lielbritānija – izlēma nepievienoties šai eiro zonai, ieviešot izvēles klauzulu savos Eiropas Savienības dalībvalsts līgumos, bet vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Zviedrija pašreiz vēl nav sasniegušas visus nepieciešanos parametrus un noteikumus, lai drīkstētu pievienoties eiro zonai. Bet līdz ko šie noteikumi tiks izpildīti, tā arī šīm valstīm tiks dota zaļā gaisma eiro ieviešanai.

Daži no eiro valūtas labumiem ir tas, ka šo valstu pārstāvjiem ir daudz vieglāk ceļot, jo nav nepieciešams mainīt valūtu, kā arī tas, ka, tā kā eiro ir valūta, kura nu jau pastāv 18 valstīts, tā ir stabila un ar zemu inflāciju, tādēļ tā noteikti ir Eiropas Savienības dalībvalstu viens no loģiskākajiem lēmumiem un soļiem uz stabilu valsti gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

Par šo naudas vienību un tās ieviešanu, tātad vairāku dalībvalstu pievienošanos Ekonomiskai un Monetārajai savienībai, lielā mērā ir atbildīga institūcija ar nosaukumu Eiropas Centrālā Banka, kura speciāli tika izveidota šim nolūkam, Šī banka kopā ar katras no eiro zonas valstu bankām veido Eirosistēmu, kurā gandrīz visi lielākie bankas lēmumi – minimālās algas, pensiju apjomi, kapitāla tirgi u.c. – joprojām saglabājas katras valsts bankas pārvaldībā.

Eiro ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem panākumiem, jo to pašreiz izmanto aptuveni 333 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāji. Bet eiro attīstība neapstājas šeit, jo, kā vairāk un vairāk valstis uzsāk sarunas par kļūšanu par šīs zonas sastāvdaļu, tā arvien vairāk un vairāk iedzīvotāji varēs izbaudīt visas eiro priekšrocības.