Eiro valūtas simbols

eiro simbols

 

Eiro ir oficiāla valūta veselās 17 Eiropas valstīs. Tā ir vienota, stabila un droša valūta, kura padara iepirkšanos un norēķināšanos Eiropā daudz vienkāršāku un vieglāku. Lēmums par šīs valūtas ieviešanu tika pieņemts 1999. gadā un kopš tā laika par šīs vienotās valūtas oficiālo grafisko simbolu ir kļuvis šis simbols – €.

Šis grafiskais eiro simbols ir nācis no Grieķu valodas alfabēta burta ar nosaukumu “epsilons”, kurš rakstās kā eiro simbols tikai ar vienu svītru pa vidu (Є). Tieši Grieķu valoda tika izvēlēta kā iedvesmas avots eiro simbolam, jo Grieķija ir viena no Eiropas civilizācijas šūpuļiem

Šāda izskata simbols tika piešķirts vienotajai eiro valūtai, jo tas arī atgādina vārda Eiropa pirmo burtu. Tātad šim simbolam ir ļoti spēcīga un noteikta nozīme. Tas simbolizē ne tikai pašu Eiropu un eiro valūtu, bet arī eiro kā valūtas stabilitāti, jo divas līnijas, kuras atrodas šī simbola vidū, nevis viena kā tas ir grieķu valodas burta gadījumā, simbolizē it kā apstiprinājumu un apliecinājumu kā eiro valūtai, tā tās stabilitātei un arī pašai Eiropai.

Kritēriji, uz kuriem balstījās šī simbola izveide, bija, ka šim simbolam ir jābūt tādam, lai tas tiktu asociēts un atpazīts kā Eiropa, ka tam ir mazliet jālīdzinās citiem jau eksistējošu valūtu simboliem un ka tam ir jābūt askētiskam un viegli uzrakstāmam. Un nenoliedzami visi šie kritēriji atbilst mums tik ļoti pazīstamajam eiro simbolam. Šis simbols ne tikai ir viena no Eiropas un Eiropas Savienības atpazīšanas zīmēm, bet starp to var vilkt paralēles ar, piemēram, Lielbritānijas mārciņas vai ASV dolāra simboliem, kā arī tas ir ļoti vienkāršs, bet tajā pašā laikā atmiņā paliekošs.

Tiesības uz šo simbolu pieder Eiropas sabiedrībai, kuru pārstāv Eiropas Komisija. Un, lai gan šis simbols nav reģistrēts kā oficiāla preču zīme, to var izmantot dažādās ar eiro kā valūtu saistītās jomās.

Arī eiro valūtas oficiālais logo ir veidots no šī simbola – tas ir izkrāsots dzeltenā krāsā un novietots uz zila fona.

Uz lielākās daļas datora klaviatūru šo simbolu elektroniski ir iespējams uzrakstīt ar taustiņu kombināciju <ctrl>, <alt> un <e>.

 

Eiro investīcijas

Eiro investīcijas - NAUDANesenās finanšu krīzes iespaidā Eiro valūtas nākotne neizskatījās visai spīdoši. Pat Eiropas Monetārā Savienība izjuta satraukumu un eiro slikto pozīciju draudus, kas var nopietni kaitēt visai Eirozonai. Un tā rezultātā arī Eiropas investīciju tirgus piedzīvoja kritumu un zaudējumus. Bet pašreiz Eiro situācija ir stabilizējusies un satraukumam un bailēm nav vairs pamata, jo eiro atkal ir atguvis savu noturību un drošību, un firmas var atkal droši sākt investēt eiro.

2013. gadā eiro bija labākā no visām valūtām, kurās visbiežāk notiek investīcijas, atstājot ēnā pat Lielbritānijas mārciņu un Japāņu jenu. Ir pienācis laiks, kad otro pasaules valūtu – dolāru – lēnām sāk nomainīt eiro, jo vairākas valstis sāk sliekties par labu eiro valūtai. Eiro ekonomika vairs nav tik vāja, kāda tā kādreiz bija. Tieši otrādi, ik gadu eiro valūta kļūst tikai stiprāka. Un tas nozīmē, ka arī arvien vairāk un vairāk investīcijas notiks tieši Eiro valūtā, kas var kļūt par ļoti nopietnu ASV dolāra konkurentu.

Tāpēc arī, investējot eiro parādzīmēs, tās kļūst par  ļoti drošu un vērtīgu investīciju virzienu, jo līdz ar Eirosistēmas izaugsmi, augs arī eiro procentu likmes, kā rezultātā šo parādzīmju investīciju vērtība tikai turpinās pieaugt.

Tiek lēsts, ka nākamo 10 gadu laikā eiro var pat kļūt par pirmo pasaules valūtu, nomainot dolāru. Ja tas, tavuprāt, nav pietiekams iemesls, lai padomātu par Eiro investīcijām un investīcijām eiro valūtas parādzīmēs, tad, iespējams, tu nenojaut, cik liels potenciāls tev ir ik gadu iegūt arvien lielāku un lielāku šo investīciju vērtību.

Eiro investīcijas arī ir ļoti labs rādītājs, kuru rādīt savā investīciju portfolio, jo tas dod cilvēkiem iespēju redzēt, ka tu spēj redzēt uz priekšu nākotnē un lieliski paredzēt pozitīvas izmaiņas, kā tas ir šajā iepriekš nomelnotās, bet tagad par vienu no labākajām atzītās valūtas eiro slavas gājienu.

Kāpēc ārzemēs labāk maksāt Eiro nekā citās valūtās?

Euro Vs dollarDaudzās Eiropas Savienības valstīs nu jau ir ieviests eiro, kas ir kļuvis par oficiālo šo valstu un Eiropas Savienības valūtu. Tāpēc iesaku izmantot šo lielisko lietu, ka tik daudzās valstīs ir vienota valūta un Eiropas Savienības robežās maksāt par visu eiro valūtā.

Parasti mainot valūtu uz eiro, banka vai kredītkaršu kompānija pati piemēro starptautisko valūtas maiņas kursu un pārveido iepriekšējo valūtu eiro, kad tu tos vēlies izņemt no bankomāta vai bankā. Un bieži šie valūtas maiņas kursi ir ļoti pateicīgi ikvienam ceļot gribētājam, jo arī bankas ir ieinteresētas, ka cilvēki izmanto viņu pakalpojumus un turpina tos izmantot.

Bieži arī īpaši mēģinot samainīt naudu no citas valūtas uz Lielbritānijas mārciņām Eiropas Savienības valstīs, kas nav pati Lielbritānija, pat ja bankomāts vai bankas darbinieki saka, ka maiņas kursam ir 0%, tā nemaz patiesībā nav, jo visas bankas tik uz tā iegūst labumu vairāku procentu apmēros, pat ja maiņas kursam ir 0%. Tas ir tāpēc, ka šo valūtas kursu maiņu veic nevis tava banka, bet gan vietējā banka, no kuras bankomāta tu izņem naudu. Un tā piemēro nedaudz augstākus maiņas procentus, nekā to būtu darījusi tava banka, tādā veidā iegūstot peļņu pašiem. Taču ar eiro ir nedaudz savādāks stāsts. Eiro maiņu veic pēc tavas bankas, no kuras ir tava kredītkarte vai debetkarte, valūtas maiņas kursa, kuram parasti nav uzlikti papildus procenti, tātad kurss ir daudz labāks un tu iegūsi vairāk eiro pret savu valūtu, nekā būtu ieguvis Lielbritānijas mārciņas.

Tāpēc noteikti, ja tu esi kādā Eiropas Savienības valstī, un pie naudas apmaksas darījumiem tev piedāvā iespēju maksāt Lielbritānijas mārciņās vai vietējā valūtā, kas visbiežāk ir eiro, noteikti izvēlies eiro. To pašu var teikt arī esot Amerikas Savienotajās Valstīs – noteikti maksā ASV dolāros, jo, maksājot vietējā valsts valūtā, tu iegūsi daudz godīgāku un labāku valūtas kursa maiņu un nepārmaksāsi par saviem pirkumiem.

Euro banknošu lielumi

Euro banknotesVisās Eirozonas valstīs eiro monētas ir atšķirīgas un ar atšķirīgiem dizainiem, taču eiro banknotes visur ir pilnīgi vienāda izmēra un izskata. Šīs banknotes izdod katras Eirozonas valsts Centrālā Banka, bet dažos gadījumos arī Eiropas Centrālā banka. Pašreiz eirozonā cirkulē divu dažādu sēriju banknotes – 2002. gadā izdotās klasiskās eiro banknotes un 2013. gadā izdotās Eiropas sērijas banknotes.

Eiro valūtā kopā ir 7 dažādu vērtību banknotes sākot no 5 eiro līdz pat 500 eiro banknotēm, un šīs banknotes atšķiras ne tikai ar savu dizainu un vērtību, bet arī lielumu un izmēru. Kopīgs tajās ir tikai tas, ka uz tām visām ir eirozonas valstu dažādas ēkas, katras vērtības banknote reprezentē citu arhitektūras stilu.

  • Uz 5 eiro banknotes ir attēlota klasiskā stila arhitektūra, un šī banknote ir pelēkā krāsā. Tā izmēros ir 120 milimetrus plata un 62 milimetrus gara.
  • 10 eiro banknotē ir attēlota romānikas stila arhitektūra. Šīs vērtības banknote ir sarkanā krāsā un tās izmēri ir 127 reiz 67 milimetri.
  • 20 eiro banknotē var ievērot dažādas gotikas stila arhitektūras celtnes, bet pati banknote ir ieturēta zilos toņos. Un tās izmēri ir 133 milimetri platumā un 72 milimetri garumā.
  • Nākamās vērtības eiro banknote ir 50 eiro banknote, kura ir krāsota oranžos toņos. Uz tās ir redzama renesanses laikmeta arhitektūra un tā ir 140 milimetrus plata un 77 milimetrus gara.
  • Tai seko 100 eiro banknote, uz kuras ir attēlotas baroka un rokoko arhitektūras celtnes. Tā ir zaļā krāsā, bet tās izmēri ir 147 reiz 82 milimetri.
  • 200 eiro banknotes krāsu gamma ir dzelteni – brūnie toņi. Tajā tiek attēlota 19. gadsimta arhitektūra un tās izmēri ir 153 milimetri platumā un 82 milimetri garumā.
  • Bet vislielākā un visvērtīgākā ir 500 eiro banknote, kurai ir izvēlēta violetā krāsa. Tajā var ieraudzīt modernā 20. gadsimta celtnes, bet tās izmēri ir 160 milimetri platumā un 82 milimetri garumā.

Kā noteikt viltotu Eiro banknoti?

EUro autontifitātes pārbaudeVisā eirozonā eiro valūtas banknotes ir pilnīgi vienādas, tādēļ nav iespējams noteikt, no kurienes ir cēlusies un nākusi konkrētā banknote. bet tas arī nozīmē, kad ir lielāka iespēja, ka eiro banknotes tiek viltotas, tādēļ noderīgi ir iepazīties ar eiro banknotēs iestrādātajām pretviltošanas sistēmām, lai varētu noteikt, vai banknote ir vai nav viltota.

Eiropas Savienība savām banknotēm ir izstrādājusi augstas tehnoloģijas drošības sistēmu, kura sastāv no vairākām smalkām detaļām, kas padara eiro banknošu viltošanu ja ne neiespējamu tas ļoti sarežģītu gan. Un papildus vēl visā eirozonā arī darbojas Viltošanas Monitoringa sistēma, kuru ir izveidojusi Eiropas Centrālā Banka, lai uzraudzītu eirozonas naudas apgrozījumu un likvidētu jebkurus mēģinājumus vai jau esošas viltotās banknotes.

  • Pirmā drošības sistēma ir pašas banknotes reljefs, un kāda sajūta rodas, to turot rokās. Ikvienai eiro banknotei ir nedaudz uz āru izvirzīta apdruka, kas tiek panākta speciālā banknošu drukāšanas procesā, lai piešķirtu tām to īpašu sajūtu. Naudas vienības skaitlis un banknotes motīvs ir rupjš savā tekstūrā, un, lai gan ar vecumu un biežu lietošanu šī tekstūra var mazliet nodilt, tā joprojām būs sajūtama.
  • Otrā ievērojamā drošības pazīme ir tas, kā banknote izskatās, turot to pret gaismu. Banknotē ir jāparādās tajā iestrādātajai ūdenszīmei, kā arī drošības joslai un banknotei ir jākļūst mazliet caurspīdīgai. Visām šīm pazīmēm ir jābūt redzamām no banknošu abām pusēm, tātad, ja, piemēram, tu redzi ūdenszīmi tikai no banknotes priekšpuses, pastāv liela iespējamība, ka banknote ir viltota.
  • Trešā lielā eiro banknotes pretviltošanas iezīme ir tas, kā tā izskatās, kad tā tiek paliekta uz vienu vai otru pusi. Kad eiro banknote tiek pagāzta no vienas uz otru pusi banknotes hologrammas joslā vai hologrammas laukumiņā zemāko vērtību banknotēm ir jābūt mainīgai bildei.
  • Vēl eiro banknotēm ir īpašas iezīmes, kuras atklājās tikai ultravioletajā gaismā. Tā, piemēram, ja banknote tiek apspīdēta ar UV gaismu, tā nedrīkst kļūt flouriscenta, jo tā pati neizstaro gaismu, banknotes priekšā divām dažādām tintēm ir jāizmaina savas krāsas – zilajai tintei ir jākļūst zaļai, bet dzeltenajai ir jākļūst oranžai. Eiropas karojam un Eiropas Centrālās Bankas prezidenta parakstam ir jāizgaismojas zaļiem, bet Eiropas Savienības zvaigznēm ir jākļūst oranžām. Bet banknotes reversā Eiropas kartei, tiltam un banknotes vērtībai ir jākļūst dzeltenām.

Ikviena eiro banknote tiek drukāta uz pilnīgi tīras kokvilnas papīra, kurš ir daudz ilglaicīgāks nekā parastais papīrs. Kā arī drukāšanas procesā, kā jau iepriekš minēju, tiek izmantota speciāla tehnika, kura atļauj drukātajiem rakstiem būt nedaudz izvirzītiem uz āru, lai eiro banknoti varētu jau atpazīt no brīža, kad tai pieskaras.

Eiro monētu atšķirīgie reversi

Eiro valūta pašreiz ir sastopama veselās 18 Eiropas Savienības dalībvalstīs un 3 valstīs, kuras, lai gan oficiāli nav dalībvalstis, ir ieviesušas savā valstī eiro un piedalās dažos citos Eiropas Savienības procesos, un, lai gan visās no šīm valstīm eiro banknotes ir pilnīgi vienādas, eiro monētas ir pilnīgi cits stāsts. Katrai eirozonas dalībvalstij bija jārada dažādi dizaini savu eiro monētu reversam. Dažas dalībvalstis izlēma radīt tikai 3 dizainus, bet dažas – katrai monētas vērtībai savu dizainu, tā padarot eiro valūtu krāšņāku un oriģinālāku, kā arī atļaujot katrai Eirozonas dalībvalstij nedaudz saglabāt savu individualitāti un nacionalitāti. Tad nu apskatīsim visu 18 eirozonas dalībvalstu monētu reversu dizainus.

  • Austrija

AustrijaUz šīs valsts monētām ir attēloti gan slaveni cilvēki no Austrijas vēstures, gan ziedu un Austrijas arhitektūra. Lai izvēlētos, kādi zīmējumi būs uz kuras monētas, Austrijā tika veikta aptauja, kuras rezultātā tika uzzināts Austrijas iedzīvotāju viedoklis, kā arī lēmumu palīdzēja pieņemt eksperti. Visu zīmējumu autors ir austriešu mākslinieks Jozefs Kaizers. Uz austriešu 2 eiro monētas ir attēlots Bertas fon Sutneres portrets, kura bija radikālā pacifiste un kura uz monētas simbolizē Austrijas centienus veicināt mieru. Uz 1 eiro monētas var ieraudzīt slavenā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta portretu, lai simbolizētu Austrijas muzikalitāti. Tālāk uz 50 centu monētas ir attēlota Vīnes Secesijas ēka, kura simbolizē jauna laikmeta sākumu – jauno monetāro ēru, jo šī ēka ir veidota jūgendstila pirmsākumos.  20 centu monētas reversā ir redzama Belvedera pils, kur 1955. gadā tika parakstīts līgums par Austrijas suvernitātes atjaunošanu. 10 centu monētā ir attēlota Sv. Stefana katedrāle, kas ir viena no Austrijas arhitektūras izcilākajām ēkām. Nākamās trīs pašu mazāko vērtību monētas visas savā reversā attēlo kādu augu, jo šis augu motīvs simbolizē pienākumu pret vidi un Austrijas devumu Kopienas vides politikai. 5 centu monēta sevī ietver alpu prīmulas attēlu, 2 centu monēta turpina ar ēdelveisa attēlu, bet uz 1 centa monētas var redzēt genciāna attēlu.

  • Beļģija

BelgijaBeļģija ir īpaša Eiropas Savienības valsts, skatoties uz savu monētu dizainu, jo visām monētām ir viens un tas pats reverss, minimālas izmaiņas ir tikai tajā, ka jaunākās sērijas monētām ir neliels papildu dizains. Beļģu 1. izlaiduma monētu reversa vidū ir redzams beļģu karalis Alberts II, bet tā apkārtējā riņķī ir redzama karaliskā monogramma un 12 Eiropas Savienības zvaigznes, bet 2. izlaiduma, kurš klajā nāca 2008. gadā monētu reversa vidū ir Karaļa Alberta II portrets kā arī karaliskā monogramma un izdošanas datums, un ārējā riņķī ir atstātas tikai 12 ES zvaigznes. Abu sēriju monētu dizainu veidoja Jans Alfonss, kuru izvēlējās speciāli atlasīta mākslinieku un numismātikas ekspertu komanda.

  • Francija

FrancijaFranču eiro monētu reversiem ir trīs atšķirīgi dizaini, kurus no vairāk nekā tūkstoš dažādiem dizainiem izvēlējās speciāla ekspertu komanda. Tā 2 un 1 eiro monētas reversā ieguva koka dizainu ar sešstūra elementiem un Francijas Republikas moto “Liberté, Egalité, Fraternité” (Brīvība, Vienlīdzība, brālība), šis koks simbolizē dzīvību, nepārtrauktību un izaugsmi un tā mākslinieks ir Hoakims Himinezs. Uz 50, 20 un 10 centu monētu reversiem ir sējējas attēls, jo šī sējējas tēma cauri laikiem ir bijusi Francijas franku dizainā un tādēļ simbolizē Franciju, kas par iestājoties Eiropas Savienībā, spēj saglabāt pati sevi. bet 5, 2 un 1 centa reversos ir attēlota jauna sieviete vārdā Marianna ar ļoti apņēmīgu sejas izteiksmi, kas simbolizē Francijas ilgas pēc ilglaicīgas un stabilas Eiropas. Šī dizaina autore ir Fabjēna Kurtiade.

  • Grieķija

GriekijaGrieķu eiro monētām, līdzīgi kā Austrijas monētām, katrai vērtībai ir savs dizains, bet visu šo dizainu autors bija skulptors Georgess Stamatopuls. Šos dizainus un to mākslinieku izvēlējās grieķu ekonomikas ministrs un bankas prezidents. Uz 2 eiro monētas ir attēlota aina no Spartas mozaīkas, kura tika izveidota 3. gadsimtā, tajā ir redzams Zevs vērša tēlā, kurš nolaupa sengrieķu mitoloģisko tēlu – Eiropa, no kura arī tad cēlās šīs valstu savienības nosaukums. 1 eiro monētas reverss attēlo pūci, šis attēls ir ņemts no senas Atēnu 4 drahmu monētas, kura cirkulēja Grieķijā ap 5. gadsimtu pirms Kristus. UZ 50 centu monētas ir attēlots Elevterijs Venizels, kurš bija viens no ievērojamākajiem Grieķijas politiķiem, jo viņam izdevās izvest sociālo reformu, kas atļāva Grieķijai kļūt par daudz modernāku valsti. 20 centu monētas reversu rotā Joaņņs Kapodistrijs, kurš pēc Grieķijas neatkarības kara, kļuva par neatkarīgās Grieķijas 1. prezidentu.  Bet 10 centu monētas reversā ir attēlots Rigas-Ferejs Velestinlis, kurš aizsāka apgaismības laikmetu un konfederāciju Grieķijā. Uz mazāko centu monētām ir attēloti daži kuģi, kuri simbolizē Grieķijas jūrniecības novatorisko garu. 5 centu monētas reversā ir redzams moderns jūras tankkuģis, 2 centu monētā – korvete jeb Grieķijas Neatkarības kara laika kuģis, bet uz 1 centa monētas ir atēniešu trirēmas modernizēts modelis, kas ap 5. gadsimtu pirms mūsu ēras bija lielākais karakuģis pasaulē.

  • Igaunija

IgaunijaMūsu kaimiņvalsts Igaunija ir izvēlējusies ļoti vienkārši eiro monētu reversa dizainu, kurš ir pilnīgi visām monētām vienāds. Šis dizains ir Igaunijas ģeogrāfiskās kontūras attēls ar uzrakstu “Eesti” zem tā, kas igauņu valodā nozīmē Igaunija.

 

 

  • Itālija

ItalijaItālija atkal ir viena no tām valstīm, kurām katrai monētai ir pilnīgi atšķirīgs reversa dizains. Par labu tieši šiem dizainiem lēma Itālijas tehniskā un mākslinieciskā komiteja. Interesanti, ka šiem dizainiem ir pilnīgi citādāks koncepts, jo tie ir ņemti no dažādu slavenu itāļu mākslinieku darbiem. 2 eiro monētas reversu rotā mākslinieka Rafaela gleznotais Dantes Aligjēri portrets, kurš mūsdienās atrodas Vatikāna pilī. Uz 1 eiro monētas ir attēlots viens no Leonardo da Vinči slavenākajiem zīmējumiem, kurā attēlotas cilvēka ideālā ķermeņa proporcijas, šis da Vinči zīmējums arī simbolizē itāļu renesanses sākumu.  50 centu monētas reversā ir redzama imperatora marka Aurēlija Antonija skulptūra, kurā viņš jāj zirga mugurā. Šīs skulptūras oriģināls atrodas Mikelandželo centrālā laukuma vidū. 20 centu monēta savā reversā ietver Umberto Bočioni 1913. gadā radīto skulptūru, kura simbolizē unikālās izplatījuma formas. Bet 10 centu monētā ir attēlos viens no pasaules slavenākajiem mākslas darbiem – Sandro Botičelli glezna “Venēras dzimšana”. mazāko nominālu vērtībām atkal ir sava kopēja tēma, kurā ir attēlotas 3 Itālijas slavenākās arhitektūras vērtības – uz 5 centu monētas ir Kolizejs, kas ir viens no izcilākajiem romiešu arhitektūras paraugiem, uz 2 centu monētas ir Mole Anronelliana tornis, kurš ir viens no 19. gadsimta arhitektūras meistardarbiem, bet uz 1 centa monētas ir Kasteldelmonte, kura ir viena no iespaidīgākajiem vēstures pieminekļiem Itālijā.

  • Īrija

IrijaĪrijas eiro monētas savos reversos visas ir pilnīgi vienādas, neatkarīgi no to vērtības. Šādu lēmumu pieņēma Īrijas valdība. Šis attēlotais motīvs ir ķeltu arfa, kas ir viens no Īrijas simboliem. papildus arfas attēlam pa labi no tās ir lasāms monētas izdošanas gads, bet pa kreisi vārds “Eire”, kurš tulkojumā no īru valodas nozīmē Īrijas. Šīs arfas simbola dizaina radītājs ir Džarlats Heizs.

 

  • Kipra

KipraKipra savu monētu reversiem ir izvēlējusies 3 dažādus dizainus attiecīgi vienu eiro monētām, otru divciparu centu monētām un trešo viencipara eiro monētām. 2 un 1 eiro monētu reversā ir attēlota dievības krustveida figūra no 3000. gadsimta pirms Kristus, kas simbolizē Kipras nozīmi civilizācijas vēsturē un antīkajā pasaulē. Uz 50, 20 un 10 centu monētu reversiem ir attēlots Kirēnijas kuģis, kurš ap 4. gadsimtu pirms Kristus bija kipriešu tirdzniecības kuģis, tas simbolizē Kipras kuģniecības vēsturi un to, ka Kipra ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības centrs. Bet 5, 2 un 1 centa monētās ir attēlota Kiprā sastopamā savvaļas aita ar nosaukumu muflons, jo tā ir viena no Kiprai raksturīgākajiem dzīvniekiem.

  • Latvija

LatvijaArī mūsu pašu eiro monētām ir trīs dažādi reversu dizaini. 2 un 1 eiro monētu reversi attēlo latviešu tautumeitas profilu, tieši tāds pats attēls ir redzams arī senajā Latvijas sudraba pieclatniekā. Šī dizaina autors ir Gundars Sietiņš. Interesanta 2 eiro monētas atšķirības zīme ir, ka tās sānā ir iegravēti ikvienam latvietim tik pazīstamie vārdi un Latvijas himnas nosaukums “Dievs, svētī Latviju.” 50, 20 un 10 centu monētu reversā ir attēlots lielais Latvijas Republikas ģerbonis, šī dizaina autors ir Laimonis Šēnbergs. Un visbeidzot uz 5, 2 un 1 centa monētām ir attēlots mazais Latvijas Republikas ģerbonis un arī šī dizaina autors ir Laimonis Šēnbergs.

  • Luksemburga

LuxemburgaLuksemburga ir vēl viena valsts ar eiro monētām, kuru reversi ir gandrīz pilnīgi vienādi. Šo dizainu izveidoja Ivete Gastojē – Klēra, iepriekš vienojoties ar Luksemburgas karalisko ģimeni un valdību. Šajos reversos ir attēlots Luksemburgas lielhercoga Henrija profils, kā arī vārds “Lëtzebuerg”, kas nozīmē Luksemburga.

 

  • Malta

MaltaMaltas eiro monētām ir izveidoti trīs dažādi dizaini, kuri atšķiras pēc monētu vērtības. 2 un 1 eiro monētas attēlo Maltas Ordeņa emblēmu, kura populāra kļuva šī ordeņa valdīšanas laikā no 16. līdz 18. gadsimtam, un tagad šo 8 punktu krustu bieži dēvē par Maltas krustu. 10, 20 un 50 centu monētu reversos ir Maltas ģerbonis – vairogs un kura ir maltas karoga simbolika, tā augšpusē ir kronis, kas simbolizē maltas pilsētvalsti. Šo vairogu ietver olīvkoka un palmas zars, kuri ir miera simboli Maltā, bet zem tā ir lenta ar “Repubblika ta’ Malta” (Maltas Republika) uzrakstu. Bet uz 1, 2 un 5 centu monētām ir Mnaidras tempļa altāris, kurš ir cepts ap 36000. gadu pirms Kristus un simbolizē Maltas bagāto vēsturi.

  • Monako

monakoArī Monako ir pieņēmusi trīs dizainu rāmi, taču tā kā šajā valstī ir iznākušas divu sēriju monētas, tad kopā tai ir 6 dažādi dizaini. Pirmās sērijas 2 eiro monētas reversā ir attēlots viņa augstības prinča  Renjē III portrets, bet 1 eiro monētas reversā – Prinča Renjē III un kroņprinča Alberta dubultportrets. Šīs sērijas 10, 20 un 50 centu monētu reversos ir šī prinča oficiālais zīmogs, bet uz 1, 2 un 3 centu monētām ir Monako Prinča ģerbonis. Šo dizainu mākslinieki ir attiecīgi Nikolas Kozons un Pjērs Javuandins, Henrijs Tibauds un Rodžers Barons. Bet Monako eiro monētu 2. sērijas 2 un 1 eiro monētu reversos nedaudz citādāk ir attēlots Princis Renjē III, uz 10, 20 un 50 centu monētām ir Viņa Augstības monogramma, bet 1, 2 un 5 centu monētu reversus atkal rotā Suverēnā Prinča ģerbonis.

  • Nīderlande

niderlandeInteresanti, ka Nīderlande ir lēmusi par labu tikai diviem dažādiem eiro monētu reversu dizainiem, lai gan šis lēmums arī šķiet ļoti loģisks – viens eiro monētām, otrs centu monētām. Abi dizaini sevī ietver divus dažādus Karalienes Beatrikses portretus. Abu dizainu autors ir Bruno Ninabrers. Uz 1 un 2 eiro monētām Karaliene Beatrikse ir attēlota profilā, un papildus šim portretam uz monētas var redzēt arī uzrakstu “Nīderlandes Karaliene Beatrikse” holandiešu valodā. Bet uz visām centu monētām atkal ir attēlota Karaliene Beatrikse profilā, taču šoreiz viņas portretu ieskauj mazi punktiņu, 12 Eiropas Savienības zvaigznes un uzraksts Nīderlandes Karaliene Beatrikse” holandiešu valodā.

  • Portugāle

PortugalePortugāles eiro monētu 3 dažādie reversu dizaini tika izvēlēti no daudzajiem iesniegtajiem dizainiem nacionālajā dizaina konkursā. Šajā konkursā uzvarēja dizainers Manuels Fernandess duš Santoss. Visi trīs dizaini satur vēsturiskus simbolus un pirmā Portugāles Karaļa zīmogu. 2 un 1 eiro monētu reversā ir attēlotas Portugāles pilis un ģerboņi, kas simbolizē dialogu, vērtību apmaiņu un Eiropas veidošanas dinamiskumu. Šī dizaina vidū ir karaliskais zīmogs, kuru izmantoja 1144. gadā. 50, 20 un 10 centu monētu dizainā ir 1142. gada karaliskais ģerbonis ar to pašu piļu un ģerboņu apli ap to. Un visbeidzot 5, 2 un 1 centa monētās saglabājas ģerboņu un Portugāles piļu aplis, kura vidū ir pirmais karaliskais zīmogs no 1134. gada.

  • Sanmarīno

SanmarinoSanmarīno ir viena no tām valstīm, kurās eiro monētām katrai ir pilnīgi atšķirīgs dizains, kas padara tās interesantas un aizraujošas. Sākot ar 2 eiro monētu, uz tas ir attēlota Sanmarīno valdības ēka un uzraksts “San Marino”. Uz 1 eiro monētas var redzēt Sanmarīno oficiālo ģerboni. 50 centu monētas reversā ir redzami Sanmarīno trīs torņi – Guaita, Cesta un Montale. Tālāk 20 centu monētas reverss attēlo Svēto Marīno, kura attēls ir ņemt no gleznojuma, kurš atrodas Gverčīno skolā. 10 centu monētas reversā varam redzēt Sanmarīno bazilikas attēlu. Bet pašu mazāko centu monētām atkal ir kopēja tēma un tās sasaucās ar 50 centu monētu, jo uz tām ir attēloti Sanmarīno trīs torņi – uz 5 centu monētas ir Trešais Tornis ar nosaukumu Montale, uz 2 centu monētas ir redzama Brīvības statuja, bet uz  centa monētas var ieraudzīt Pirmo torni ar nosaukumu Guaita.

  • Slovākija

SlovakijaUz Slovākijas eiro monētām ir redzami 3 dažādi attēli. Tā uz 1 un 2 eiro monētām ir attēlots dubultkrusts, kurš ir uzsliets uz 2 pakalniem, tāds pats attēls ir arī uz Slovākijas nacionālās emblēmas. 1-, 20 un 50 centu monētu reversi sevī ietver Bratislavas pili, ka arī Slovākijas nacionālo emblēmu, bet 1, 2 un 5 centu monētās ir attēlota Tatru kalnu smaile – Krivāņa kalns, kas simbolizē Slovākijas nācijas suverenitāti, kā arī zem šī kalna ir attēlota Slovākijas emblēma.

  • Slovēnija

SlovenijaSlovēnijas eiro monētas tur pretim katra attēlo citu motīvu. 2 eiro monētas reversā ir redzams dzejnieks Francis Pršerns, kā arī vārdi “Shivé naj vsi naródi” zem dzejnieka portreta, kas slovēņu valodā nozīmē “Dieva svētība visām nācijām” un šī rinda ir ņemta no dzejnieka poēmas “Zdravljica”, kas ir izmantota Slovēnijas himnā. 1 eiro reversā var redzēt Primoža Trubāra portretu, kurš sarakstīja pirmo Slovēņu valodā iespiesto grāmatu. 50 centu monētā car redzxēt Triglavu  kalnu, kas ir bijis centrālā notikumu vieta vairākiem Slovākijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem. 20 centu monētas reversā var ieraudzīt Lipicas zirgus, 10 centu monētas reversā redzams nerealizētās Slovākijas Parlamenta ēkas plāns, kuru veidoja arhitekts Jože Plečniks. Uz 5 centu monētas ir attēlots sējēja tēls, kuru bieži izmanto daudzi Slovēnijas mākslinieki, jo tas simbolizē kustību, pārmaiņas. 2 centu monētas reverss attēlo akmeni, kurš simbolizē suverēnā valdnieka celšanu tronī. Bet 1 centu monētas reversā ir attēlots stārķis, kurš simbolizē dzimstību un ilgu mūžu.

  • Somija

SomijaSomijas monētu reversos var redzēt trīs dažādus dizainus, bet interesanti ir, ka katrai eiro monētai ir atšķirīgs motīvs, bet visām centu monētām ir vienāds dizains. Uz 2 eiro monētas ir redzams lāceņu un lāceņu ziedu attēls, kuru uzzīmēja Raimo Heino. 1 eiro monētas reversā var redzēt divu lidojošu gulbju attēlu, šis dizains ir ņemts no kādas Somijas neatkarības 80. jubilejas piemiņas monētas dizaina, un dizaina autors ir perti Mēkinens. bet uz visu centu monētām var redzēt Somijas heraldisko lauvu, kas ir skulptora Heiki Heiveojas darba reprodukcija, šīs lauvas dizains jau senatnē ir izmatots vairāku dažādu somu monētu dizainos.

  • Spānija

SpanijaSpānija ir vēl viena Eirozonas valsts, kuras eiro monētu reversos ir trīs dažādi dizaini. 1 un 2 eiro monētu reversi attēlo karaļa Huana Karlosa I portretu. Uz 10, 20 un 50 centu monētām var redzēt Migela de Servantesa portretu, kuru dēvē par Spāņu literatūras tēvu, un viņa portrets simbolizē cilvēka un viņa darbu universālumu. Bet 1, 2 un 5 centu monētu reversi sevī iekļauj Santjago de Kompostela katedrāles attēlu, kas ir Spānijas arhitektūras pērle, kura ir arī viens no visslavenākajiem svētceļojumu galamērķiem.

  • Vatikāns

VatikansLai gan Vatikāna eiro monētām visām ir viens un tas pats dizains, tās ir izlaistas nu jau 3 dažādās sērijās, kas nozīmē, ka apgrozībā pašreiz ir Vatikāna monētas ar trīs dažādiem dizainiem. Pirmā sērijas monētas, kuras tika izdotas no 2002. līdz 2005. gadam sevī ietver viņa svētības Jāņa Pāvila II veidolu, kurš šajā laikā bija Pāvests. 2. sērijas monētas sāka izdot 2005. gada jūnijā un to reversā ir Čemberlenas Kardināla ģerbonis, jo šis Kardināls bija Vatikāna pagaidu vadītājs, pēc Pāvesta Jāņa Pāvila II nāves. Bet no 2006. gada aprīļa sāka izdot Vatikāna 3. sērijas eiro monētas, uz kurām ir redzams viņa svētības pāvesta Benedikta XVI portrets, kurš no 2005. gana 19. aprīļa līdz pat 2013. gada 28. februārim bija Pāvests.

  • Vācija

VacijaUn visbeidzot Vācijas eiro monētu reversi attēlo trīs dažādus dizainus, kurus izraudzījās Vācijas valdības pārstāvji un numismātikas eksperti. Uz 2 un 1 eiro monētām var redzēt tradicionālo Vācijas suverenitātes simbolu  ērgli, kuru iekļauj 12 Eiropas Savienības zvaigznes. Šo dizainu radīja Heincs Hoiers un Sņežana Ruseva – Hoiere. Uz 50, 20 un 10 centu monētām ir Brandenburgas Vārtu attēls, kuri kādreiz sadalīja Vāciju Austrum un Rietumvācijā, bet tagad simbolizē Vācijas un Eiropas vienotību. Šī dizaina autors ir Reinhards Heinsdorfs. Bet uz 5, 2 un 1 centa monētām var redzēt ozola zaru, kurš bija arī attēlots uz Vācijas feniņu monētām. Šo dizainu veidoja profesors Rolfs Lederbogens.

Avots: www.ecb.europa.eu

Eiro monētu lielumi

Euro monetasEiro ir valūta, kura pastāv 18 Eiropas Savienības dalībvalstīs, un, lai gan visās šajās valstīs eiro banknotes ir pilnīgi vienāda izmēra, lieluma un arī attēli uz tām ir vienādi, eiro monētas, katrā valstī nedaudz atšķiras, jo to averss, jeb tās puses, uz kurām nav attēlota monētas vērtība, katrā valstī ir izveidoti un to dizains ir veidots tā, lai tas attēlotu konkrētās valsts vērtības vai vienkārši simbolismu.

Visu eiro monētu reversi, jeb puse, uz kuras ir attēlota katras monētas vērtība, visās valstīs, kurās eiro ir oficiālā valūta, ir vienādi. Uz šīm monētām ir attēlotas trīs dažādas Eiropas kartes ar 12 Eiropas Savienības zvaigžņu simboliku aiz tās.

1 un 2 eiro monētu reversi ir vienādi, tāpat arī vienādi ir 10, 20 un 50 centu reversi, kā arī 1, 2 un 5 centu reversi. 2007. gadā 10, 20, 50 centu un 1, 2 un 5 eiro monētu reversi tika nedaudz modificēti, lai tajos būtu Eiropas Savienības kontūras, kas atbilda īstenībai, jo 2004. gadā ES pievienojās vairākas jaunas dalībvalstis.

  • 1 centa monētas diametrs ir 16,25 milimetri un tā ir 1,67 milimetrus bieza. Tās forma ir apaļa ar gludiem stūriem. Tā ir sarkanā krāsā. Materiāls, kas ir izmantots, lai izgatavotu šo monētu ir ar varu noklāts tērauds un tā sver 2,30 gramus.
  • 2 centu monētas diametrs ir 18,75 milimetri, bet biezums ir tāds pats kā 1 centa monētai. Arī šī monēta ir veidota no tērauda, kas ir noklāts ar varu un ir sarkanā krāsā. Lai gan tās forma saglabājas apaļa, tās sāni ir gludi, bet ar vienu rievu. Šī monēta sver 3,06 gramus.
  • 5 centu monēta ir 16,25 milimetri diametrā un tā saglabā iepriekšējo divu monētu biezumu. Šīs monētas forma ir apļa un tāpat kā 1 centa monētai tās sāni ir pilnībā gludi. Tās krāsa un materiāls, no kura tā ir izgatavota, saglabājas tas pats, bet tās svars ir 3,92 grami.
  • 10 centu monētas diametrs ir 19,75 milimetri, bet tās biezums ir 1,93 milimetri. Šī monēta pēc savas formas ir apaļa ar sāniem, kuros ir iestrādāti smalki robiņi, tās izgatavošanas materiāls ir Skandināvu zelts un tā krāsa ir dzeltena. Un šī monēta sver 4,10 gramus.
  • 20 centu monēta savā diametrā ir 22,25 milimetrus un tā ir 2,14 milimetrus bieza. Atšķirībā no pārējām eiro monētām šīs forma tiek definēta kā Spāņu puķe, jo tas sāni ir gludi ar ik pa laiciņam iestrādātām lielām rieviņām. Šīs monētas krāsa un iegatavošanas materiāls saglabājas tāds pats kā 10 centu monētai, bet tā sver 5,74 gramus.
  • 50 centu monēta līdzinās 10 centu monētai, jo gan tās materiāls, krāsa un pat forma un sāni ir tādi paši. Taču tā atšķiras savā izmērā. Tās diametrs ir 24,25 milimetri, biezums 2,38 milimetri, bet tā sver 7,80 gramus.
  • 1 eiro monēta ievērojami atšķiras no visām centu monētām gan savā lielumā, gan izskatā. Lai gan arī tās forma ir apaļa, tā sastāv no divām dažādām krāsām. Ārējais tās riņķis ir dzeltens, bet iekšējais balts. Un tāpēc arī šī monēta ir veidota no diviem dažādiem materiāliem, ārējam riņķim ir izmantos niķeļa – misiņa sakausējums, bet ārējam – trīs slāņains sakausējums. Šīs monētas sāni ir pamīšus gludi un ar mazām rieviņām, kā arī to ārējā mala ir nedaudz izvirzīta uz āru, it kā būtu saspiesta. Monēta ir 23.25 milimetrus diametrā, 2,33 milimetrus savā biezumā un tā sver 7,50 gramus.
  • 2 eiro monēta ir lielākā no eiro monētām un arī sastāv no divām dažādām krāsām tāpat kā 1 eiro monēta tikai apgrieztā veidā. Šīs monētas ārējais riņķis ir balts un veidots no vara un niķeļa sakausējuma, bet iekšējais riņķis ir dzeltens un veidots trīs slāņainā sakausējuma. Arī šī monēta ir apaļa taču tās sāni sastāv no nelielām rieviņām un uzraksta. Šī monēta ir 25,75 milimetrus savā diametrā, 2,20 milimetrus bieza un 8,50 gramus smaga.

Eiropas stabilitātes mehānisms

Eiro stabilitateEiropas Stabilitātes Mehānisms ir starptautiska organizācija, kura darbojas kā pastāvīgs eirozonas aizsardzības mehānisms, lai nodrošinātu kā arī garantētu 18 eirozonas dalībvalstīm tūlītēju piekļuvi finansiālās palīdzības programmām, ja tās ir nonākušas finansiālās grūtībās.

Šīs organizācija tika nodibināta 2012. gada 27. septembrī un tās mītne ir Luksemburgas pilsētā, kas ir mājvieta vēl vairākām Eiropas Savienības institūcijām, piemēram, Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības Parlamenta sekretariātam. Šis stabilitātes mehānisms tika izveidots divu citu pagaidu programmu vietā, aizstājot Eiropas Finansiālās Stabilitātes iestādi un Eiropas Finansiālās Stabilitāte Mehānismu ar vienu vienotu organizāciju. Un kopš tās izveidošanas šī organizācija atbildēs par visiem gadījumiem, kad kādai no eirozonas valstīm būs nepieciešama palīdzība, bet  Eiropas Finansiālās Stabilitātes iestāde un Eiropas Finansiālās Stabilitāte Mehānisms arī saglabāsies, pildot naudas darījumu un šo finansiālo palīdzību monitoringa funkcijas. Eiropas Stabilitātes Mehānisms jeb ESM oficiāli uzsāka savas darbības 2012. gada 8. oktobrī.

Šī organizācija eirozonas dalībvalstīm var piešķirt finansiālo palīdzību līdz 500 miljardiem eiro. Bet, lai šo palīdzību saņemtu, pretendējošajām valstīm vispirms ir jāparaksta Sapratnes Memorands, kurš satur visas reformas un fiskālās apvienošanās, kuras konkrētajai valstij ir jāveic, lai atgūtu paši savu finansiālo stabilitāti. Vēl kandidātvalstīm ir jāratificē Eiropas Fiskālais Līgums, kurš paredz, ka valstij gada laikā ir jāatgūst finansiālā stabilitāte un tās budžetam ir jābūt balansētam (ar maksimums 3% iekšzemes kopprodukta deficītu) vai ar pārpalikumu.

Pašreiz šo palīdzību ir saņēmusi Īrija, Portugāle un Grieķija, kuras tiek cieši vērotas, lai pārliecinātos, ka tās izpilda visus noteikumus, kuri ir nolikti, saņemot šo Eiropas Savienības finansiālo palīdzību.

Pirms finansiālā pabalsta saņemšanas ikvienas kandidātvalsts finansiālās palīdzības lieta tiek rūpīgi izanalizēta un novērtēta, lai sapratu, kura no 5 dažādām palīdzības programmām būs piemērota konkrētajai valstij.

Šī organizācija neapšaubāmi ir viena no Eiropas Savienības labākajām institūcijām, jo mūsdienās, kad ekonomiskā situācija nav pilnībā stabila, eirozonas valstis var paļauties uz to, ka grūtā brīdī tām būs atbalsta sistēma, kura varēs palīdzēt.

Eiro pret ASV dolāru

Eiro pret dolaruDaudzas pasaules valūtas cīnās viena ar otru par to, kura tad galu galā ir labāka. Šo cīņu sauc par valūtu kariem. Kopš pasaule tika iepazīstināta ar Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro, šī cīņa sākās arī starp eiro un ASV dolāru. Bet kura no šīm valūtām tad patiešām ir tā labākā un stabilākā?

Termins valūtu kari jeb cīņas populārs kļuva ap 2010. gadu, kad to pirmo reizi izmantoja Brazīlijas Finanšu Ministrs, aprakstot situāciju, kad gan ASV, gan Eiro zona sāka pielāgot dažādus atvieglojumus savai valūtai, novājinot to, lai palielinātu savu eksportu. Vienkārši runājot, vairākas valstis reizē samazina vērtību savai valūtai, lai kļūtu pārākas viena par otru. Kā arī šā naudas devalvācija var palīdzēt eksportētājiem, padarot konkrētās valsts preces lētākas un pievilcīgākas pircējiem, taču tajā pašā pārāk krasa devalvācija var importu padarīt ļoti dārgu, kas var kaitēt pašai valstij, kurā tika samazināta šī naudas vērtība.

Tā kā pašreiz Eiro zona vēl joprojām ir recesijā un nav vēl ieguvusi tādu stabilitāti, kāda tai bija pirms ekonomiskās krīzes, Eiro zona pašreiz diemžēl ir zaudētājas pozīcijā, jo tas, ka eiro valūtas kurs, mainot to uz ASV dolāru, ir ļoti atbalstīts, un to pašreiz dara ļoti daudzi, tikai parāda, ka eiro pašreiz nav valūtu piramīdas augšgalā.

Lielā mērā eiro nestabilitāti un zaudētāja pozīcijas valūtu cīņā varētu novelt uz Vāciju, jo šai valstij ir ļoti spēcīgs eksporta un importa tirgus, un tā kā Vācija ir valsts, kas lielā mērā balsts Eirozonas ekonomiku, tad šī Vācijas stabilitāte grauj pārējo 17 Eirozonas valstu tirgu stabilitāti un iespējas nostiprināties.

Bet par spīti Eirozonas eiro un Amerikas dolārs maiņām un izmaiņām, pēdējā laikā valūtas maiņu kursi īpaši starp lielākajām valūtām kā eiro un dolāru ir bijuši visai stabili, kas varētu nozīmēt, ka šis valūtu karš varētu būt cauri un valūtu īpašniekiem vairs nevajadzētu cīnīties par savu vietu tirgos ar valūtas vērtības samazināšanām un citā spekulācijām.

Eiro valūtas vēsture

Eiro vestureEiro ir valūtas vienības, kas pašreiz ir ieviesta jau 18 Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Šo valstu savienību dēvē par eiro zonu, jo šajās valstīs ir vienota valūta. Fiziski eiro par vairāku valstu oficiālo valūtu kļuva sākot no 2002. gada, un laika gaitā arvien vairāk valstis pievienojas šai zonai, bet šīs valūtas vēsture ir vēl senāka par šo 2002. gadu.

Eiro kā topošā valūta tika iepazīstināta 1999. gadā, kad Eiropas Savienībai bija milzīgs solis uz kopēju integrāciju un kopēju valstu savienību. Taču šī pāreja uz kopīgo valūtu sākumā nebija viegla, jo tā bija jāveic 2 posmos, starp kuriem bija 3 gadu starpa.

1999.gada 1. janvārī eiro kļuva par 11 Eiropas Savienības dalībvalstu (Beļģijas, Vācijas, Īrijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles un Somijas) oficiālo valūtu , aizstājot tādas valstī iesakņojušās un senas valūtas kā frankus un Vācu markas. Sākumā gan tā bija tikai valūta, ko izmantoja grāmatvedībā, kā arī bez naudas maksājumos, taču veselus 3 gadus katras valsts vecā valūta tika izmantota naudas norēķiniem.

Šīs pārejas otrais posms sākās 2002. gana 1. janvārī, kad eiro kļuva arī par šo 11 valstu fizisko valūtu – eiro banknotes un monētas sāka cirkulēt šajās valstīts, kas iezīmēja pirmo veiksmīgo pāreju no citas valūtas un vienoto eiro.

Ar laiku vēl vairākas valstis pievienojās šai eiro zonai. 2001. gadā Grieķija adoptēja eiro, 2007. Slovēnija, 2008. Kipra un Malta, 2009. Slovākija, 2011. Igaunija un visbeidzot 2014. Latvija. Divas lielvalstis – Dānija un Lielbritānija – izlēma nepievienoties šai eiro zonai, ieviešot izvēles klauzulu savos Eiropas Savienības dalībvalsts līgumos, bet vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Zviedrija pašreiz vēl nav sasniegušas visus nepieciešanos parametrus un noteikumus, lai drīkstētu pievienoties eiro zonai. Bet līdz ko šie noteikumi tiks izpildīti, tā arī šīm valstīm tiks dota zaļā gaisma eiro ieviešanai.

Daži no eiro valūtas labumiem ir tas, ka šo valstu pārstāvjiem ir daudz vieglāk ceļot, jo nav nepieciešams mainīt valūtu, kā arī tas, ka, tā kā eiro ir valūta, kura nu jau pastāv 18 valstīts, tā ir stabila un ar zemu inflāciju, tādēļ tā noteikti ir Eiropas Savienības dalībvalstu viens no loģiskākajiem lēmumiem un soļiem uz stabilu valsti gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

Par šo naudas vienību un tās ieviešanu, tātad vairāku dalībvalstu pievienošanos Ekonomiskai un Monetārajai savienībai, lielā mērā ir atbildīga institūcija ar nosaukumu Eiropas Centrālā Banka, kura speciāli tika izveidota šim nolūkam, Šī banka kopā ar katras no eiro zonas valstu bankām veido Eirosistēmu, kurā gandrīz visi lielākie bankas lēmumi – minimālās algas, pensiju apjomi, kapitāla tirgi u.c. – joprojām saglabājas katras valsts bankas pārvaldībā.

Eiro ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem panākumiem, jo to pašreiz izmanto aptuveni 333 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāji. Bet eiro attīstība neapstājas šeit, jo, kā vairāk un vairāk valstis uzsāk sarunas par kļūšanu par šīs zonas sastāvdaļu, tā arvien vairāk un vairāk iedzīvotāji varēs izbaudīt visas eiro priekšrocības.